На вопросы родителей об учёбе в школе отвечает Байба Мартинсоне

Kā bērnu sagatavot skolai, un kā panākt, lai viņš sāk darīt to, kas viņam ne pārāk patīk? Ko darīt, ja jāmaina skola, un kā ir ar pulciņiem - vai tie dažkārt netraucē mācību vielas apguvei? Uz šiem un vēl citiem vecāku jautājumiem atbild ģimenes terapeite Baiba Martinsone.

Kā sagatavot bērnu skolai?

Runājam arī par drēbju sagatavošanu skolai, bērnam ir būtiski redzēt, ka vecāki neatsakās no tiesībām uz bērnu audzināšanu, viņi parāda, ka bērns ir svarīgs un tāpēc viņi bērnu ir gatavi atbalstīt. Ir svarīgi mēģināt saglabāt mieru pašam. Un, pat, ja tas ir trešais bērns, mēs visi uztraucamies par to, kā bērnam ies. Mēs nedrīkstam gaidīt, ka bērns mūs mierinās, kad jautāsim, kā viņam skolā ir gājis. Viņam nav jānāk no skolas ar atskaiti – man iet labi, viss ir kārtībā.  Ir būtiski vecākiem nomierināties pašiem, sniedzot mierīgu atbalstu bērnam, parādot, ka viss būs tiešām kārtībā. Vecākam jāpauž pozitīva attieksme pret skolu. Nedrīkst skolotāju aprunāt, sakot, ka viņa mācības ir muļķības, un skolotājas teiktas – nevietā vai nepareizs. Ilgtermiņā šāda skolas diskvalifikācija rada problēmas, bērni pusaudžu vecumā kļūst nelojālāki, bērni neuzticas vairs vecākiem, un neuzticas arī skolai.

Māmiņa jautā: Bērns mācās 4.klasē, mācībās viss iet labi, bet nav motivācijas uzdevumus izpildīt. Ķekavā ir motivācija naudas balvas izskatā, ja vidējā atzīme ir 9 balles, bērnam piešķir stipendiju 50 eiro apmērā. Vai arī mājās var rīkoties līdzīgi?

Kā panākt, lai bērns dara to, ko viņš negrib darīt?

1)      Mācām bērnam atrast pašam iekšējo motivāciju, jo bērni nesaskata jēgu tajā, ko skolotājs liek darīt, viņš nesaprot, kāpēc viņam to visu vajag.

2)      Mācām bērnam, kā pārvarēt iekšējo pretestību. Svarīgi, lai katrā ģimenē, katram bērnam ir viena neapspriežama prasība. Bērni ir pieraduši – jebkas ir diskutējams jautājums, piemēram, mamma liek iznest atkritumus, bērns var diskutēt – kāpēc to vajag, un pat pateikt, ka to nevajag. Pašam bērnam ir vieglāk pārvarēt pretestību, ja ģimenē ir prasība, par kuru nav nekādas lielas runāšanas, jo ir lietas, kas ir vienkārši jādara.

Kā palīdzēt?

Kad bērns mēģina darīt to, kas nav patīkams, pastiprinājums mantiskā izteiksmē nav nekas slikts. Ja bērnam nav vēl iekšējā motivācija, mēs varam droši bērnu motivēt ar kādu ārēju motivāciju. Sākumā bērns var priecāties par zvaigznītēm kalendārā par katru izlasītu lapu grāmatā zvaigznīti kalendārā, lielākiem bērniem var dot naudiņu vai labāk – vecāku uzmanību, kas ir brīnišķīga balva.

Vecāki raizējas par to, ka bērns kļūs egoistisks un atteiksies kaut kad darīt kaut ko bez atlīdzības. Bet tā nebūs, tā būs sadarbošanās, pakļaušanās prasībām, un bērnam būs vieglāk ar laiku atrast iekšējo motivāciju, bērni grib uzvesties labi, grib parādīt, ka viņi ir labi.

Katrā stundā skolotājam jāpasaka ir ne tikai savs stundas mērķis, bet arī bērna mērķis – kāpēc tev to vajag, kāpēc tas tev jāprot. Būtiski ir radīt bērnā izpratni par izdarītā jēgu, sevišķi, ja izdarītais netiek pārbaudīts.

Pieaugušajam jāparāda, ka tas ir svarīgi, jāpievērš vērība bērna izpildītajam, parādot, ka tas ir būtiski.

Plika uzdevumu pildīšana ir bezjēdzīga.

Bērnam tiek mainīta skola, kā sagatavot bērnu tam?

Bieži vien bērniem skolas maiņa ir patīkama lieta, vecāki par to kreņķējas, bet bērni tam ir emocionāli gatavi. Izņemot, ja ir dzīvesvietas maiņa arī, jo tad ir tā, ka bērns zaudē visu iepriekšējo – draugus un vidi ieskaitot.

Vecākiem te ir jātic pašiem, ka viss būs labi, parasti tas nesagādā sevišķas problēmas, vienkārši dodamies kopā skolu iepazīt, atbalstam bērnu, runājam par skolu!

Ja bērns pats grib mainīt skolu

Jāsaprot, kāpēc bērns tā saka. Visbiežāk –nekā sevišķa tur nav, iespējams pie vainas ir kāds konflikts, nesaprašanās, grūtības, kas radušās īslaicīgi. Te vecākiem jāpalīdz saprast bērnu, mēģinam noturēties skolā un motivēt bērnu darīt to pašu. Bērns nedrīkst pārvērsties par staigātāju, kas mētājas no vietas uz vietu. Tas ir jāaptur, bērnam ir jānostabilizējas. Bērns šādā veidā, iespējams, vienkārši lūdz, lai viņam palīdz. Ejam uz skolu, parunājam ar audzinātāju, mēģinām risināt konfliktsituāciju kopā. Liekam enerģiju bērna nākotnē iekšā!

Pulciņi un skola: kā savienot?

Nereti skola cieš dēļ pulciņiem, bet, ja bērnam ir pašam patīkamas šīs nodarbības, jāatceras, ka jā –ir pārāk liels uzsvars uz akadēmisko mācīšanos skolā, bet bērnam ir jāveido arī sava identitāte, jāatrod šķautnes savā personībā, atrodot to, ar ko bērns ir īpašs, jāatrod viņam savu talantu, ko spodrināt. Bērnam ir jāprot izcelties klasē! Viens labi zinās matemātiku, viens vienkārši – vienmēr smuks un priecīgs, ļaujam viņam to! Nevaram likt visu enerģiju novirzīt uz mācībām, pretējā gadījumā identitāte neveidojas, un bērns meklē veidus, kā sevi apliecināt citos, ne vienmēr patīkamos veidos. Piemēram, kā pusaudžu iedzeršana.

Par ko pārvēršas bērna dzīve, ja viņš slikti lasa – tipiskākais ieteikums: vairāk lasīt. Bērns atnāk no skolas, lasa ar raudāšanu. Kāds bērnam no tā prieks? Jāpiepūlas mācībās, un bērns neredz gaismu tuneļa galā. Tāpēc ir svarīgi spodrināt citus bērna talantus, ļaujot viņam pamanīt, ka viņā ir arī citi dotumi.

Atbalstām savu bērnu!

Kādos pulciņos bērnu sūtīt: kur pats vēlas, vai, kur mamma redz potenciālu?

Parasti notiek tā, kā saka vecāki. Ja bērns ir motivēts, viņam padodas, piemēram, darbošanās ar keramiku, viņam labākais būs šāds pulciņš. Parasti problēma ir ar tiem, kam nekas neinteresē, kas ir kā mazie pensionāri – pēc skolas vislabprātāk sēž pie TV vai datora.

Ņemam vērā bērna uzmanības regulācijas spējas, izvēloties pulciņu! Ja ir problēmas ar uzmanību – muzikālās nodarbības nederēs, ja ir problēmas ar uzvedību – individuālie sporta veidi.

Māmiņu Klubs